Ievērojām, ka nesen Latvijas Republikas Ārlietu ministrija publicēja 2020. gada ārpolitikas ziņojumu, kurā runāts par attiecībām ar Ķīnu un citiem saistītiem jautājumiem. Es vēlos atkārtoti paskaidrot Ķīnas principus un nostāju šajos jautājumos.
1. Par globālo pārvaldību
Laikā, kad mūsdienu pasaulē noris sarežģītas un pamatīgas pārmaiņas, ir ievērojami palielinājies globālo problēmu un izaicinājumu, ar kuriem saskaras sabiedrība, skaits. Tā ir laikmeta tendence un cilvēku kopīgā vēlme, izmantojot konsultācijas, virzīties uz priekšu un uzlabot globālo pārvaldību.
Ķīna ievēro globālās pārvaldības koncepciju caur paplašinātām konsultācijām, kopīgiem ieguldījumiem un dalītiem ieguvumiem, un ir piedalījusies, veidojusi un ieguldījusi šī brīža starptautiskajā sistēmā. Ķīna veicina globālās pārvaldības sistēmas attīstību taisnīgākā un racionālākā virzienā. Tas nenozīmē sākt visu no jauna, veikt reformas un uzlabojumus līdz ar laiku. Ķīna, sadarbojoties ar citām valstīm, centīsies veicināt globālo pārvaldību, aizstāvēt starptautisko sistēmu ar ANO tās kodolā un starptautisko kārtību, kuras pamatā ir starptautiskās tiesības, īstenot visu valstu kopīgās intereses un atbildību, sekmēt jauna veida starptautisko attiecību veidošanu, kuras raksturo savstarpēja cieņa, taisnīgums un visām pusēm veiksmīga sadarbība, lai veidotu kopienu ar kopīgu cilvēces nākotni.
2. Ķīnas-ES un Ķīnas-Latvijas attiecības
2020. gadā apritēja Ķīnas un Eiropas Savienības diplomātisko attiecību nodibināšanas 45. gadadiena. Gadu gaitā šīs attiecības ir izturējušas pasaulē notiekošās pamatīgās pārmaiņas. Tās kopumā ir vērstas uz dialogu, sadarbību un savstarpēju labumu, un ir demonstrējušas spēcīgu vitalitāti, progresējot līdz ar laiku. Abām pusēm visvērtīgākā pieredze ir pieturēties pie mierīgas līdzāspastāvēšanas, atvērtas sadarbības, multilaterālisma, dialoga un konsultācijām. Vissvarīgākais secinājums ir tāds, ka Ķīnas-ES sadarbība un kopīgā izpratne krietni atsver konkurenci un atšķirības. Abas puses ir visaptveroši stratēģiski partneri, nevis sistēmiski sāncenši. Vissvarīgākā misija ir kopīgi risināt globālās problēmas, veicināt daudzpolāru pasauli, ekonomikas globalizāciju un lielāku demokrātiju starptautiskajās attiecībās un piešķirt lielāku stabilitāti un noteiktību nemierīgajā un mainīgajā pasaulē.
2020. gadā Ķīnas un ES attiecības sasniedza jaunu progresu, spītējot COVID-19 pandēmijai. Ķīna pirmo reizi kļuva par lielāko ES tirdzniecības partneri. Abas puses parakstīja nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nolēma izveidot divus jaunus augsta līmeņa dialoga mehānismus par vides un klimata un digitālo sadarbību, kā arī veidot zaļās un digitālās sadarbības partnerību. Prezidents Sji Dzjiņpin un Eiropas līderi kopīgi paziņoja par Ķīnas-ES investīciju līguma sarunu noslēgšanu, kas Ķīnas un ES sadarbībai piešķir jaunu un spēcīgu stimulu. Tās ir arī lieliskas ziņas grūtībās nonākušajai pasaules ekonomikai. Šis ir spilgts piemērs tam, kā, strādājot kopā savstarpējas sapratnes, savstarpējas pielāgošanās un vienlīdzīgu konsultāciju garā, abas puses var pavērt plašas perspektīvas Ķīnas un ES sadarbībai.
Šajā nemierīgajā un mainīgajā pasaulē Ķīna joprojām atbalstīs Eiropas integrāciju, lielāku ES stratēģisko autonomiju un lielāku ES lomu starptautiskajos jautājumos. Multilaterālismam, ko atbalsta abas puses, jābūt veltītam vienotībai un sadarbībai, nevis jākalpo grupu politikai. Tam ir jāpārsniedz sistēmiskās atšķirības, nevis jāvelk līnijas gar ideoloģiju. Mēs esam gatavi uzlabot koordināciju ar ES, lai saglabātu mūsu attiecības uz pareizā ceļa.
Pēdējos gados, pateicoties Ķīnas un Latvijas kopīgiem centieniem, abu valstu divpusējās attiecības turpina stabili attīstīties. Abu valstu sadarbība Ķīnas-ES sadarbības, “Jostas un ceļa iniciatīvas” un Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu un Ķīnas sadarbības (17+1) foruma ietvaros ir cieša visos līmeņos. Gūti arvien jauni sasniegumi visās pragmatiskās sadarbības jomās. Īpaši jāatzīmē, ka pandēmijas apstākļos Ķīna un Latvija ir uzturējušas sakarus un viena otrai sniegusi atbalstu, un ir sarakstījušas jaunu nodaļu abu tautu sadarbības grāmatā. Saskaroties ar pandēmijas triecienu, abu valstu sadarbība ekonomikas un tirdzniecības jomās nav apstājusies, un praktiskajā sadarbībā ir panākta pozitīva attīstība. Ķīna vēl plašāk atvērs sadarbības durvis, un laipni sagaida Latvijas uzņēmumus dalīties Ķīnas ekonomiskās attīstības augļos, vienlaikus mēs mudināsim un atbalstīsim Ķīnas uzņēmumus ieguldīt Latvijā.
Ķīna piešķir lielu nozīmi attiecību ar Latviju attīstībai un ir gatava kopā ar Latviju, pamatojoties uz savstarpējā cieņu, vienlīdzību un abpusēju labumu un saskaņā ar paplašinātas apspriešanās, kopīgu ieguldījumu un dalītu ieguvumu principu padziļināt abu valstu pragmatisko sadarbību visās jomās, kā arī sekmēt kopīgu attīstību.
3. Konkrēti jautājumi, kas jāprecizē
1) Par cilvēktiesībām. Ķīnas valdība piešķir lielu nozīmi cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai, cieši turas pie uz tautu centrētu cilvēktiesību jēdzienu un saskaņā ar likumu aizsargā tiesības un brīvību, kuru bauda Ķīnas pilsoņi.
Darbi runā skaļāk par vārdiem. Kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas pirms 71 gada, īpaši kopš reformu un atvērtības sākuma, Ķīna ir guvusi ievērības cienīgus sasniegumus cilvēktiesību jomā. ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā cilvēktiesību periodiskā pārskata trešajā kārtā vairāk nekā 120 valstis pilnībā atzina Ķīnas nozīmīgos sasniegumus cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, kā arī uzteica Ķīnas attīstības un progresa nozīmīgo ieguldījumu pasaules cilvēktiesību jomā. Saskaņā ar Hārvardas universitātes Džona Kenedija valsts pārvaldības skolas Aša Demokrātiskās pārvaldības un inovāciju centra aptauju, Ķīnas iedzīvotāju apmierinātība ar Centrālo valdību pārsniedz 93%.
Šobrīd Sjiņdzjanas ekonomika turpina attīstīties, sabiedrībā valda harmonija un stabilitāte, tautas labklājība arvien uzlabojas, kultūra ir vēl plaukstošāka, bet reliģiskās konfesijas dzīvo mierā un saticībā. Tā sauktais ar Sjiņdzjanu saistītais jautājums nebūt nav par cilvēktiesībām, etnisko piederību vai reliģiju, bet gan par pretterorismu un anti-separātismu un deradikalizāciju. Sjiņdzjanas Uiguru autonomā reģiona valdība saskaņā ar likumu ir cīnījusies pret vardarbīgiem un teroristiskiem noziegumiem, vienlaikus novēršot pamatcēloņus un sekmējot deradikalizāciju. Šie pasākumi ir izrādījušies efektīvi. Pēdējo trīs un vairāk gadu laikā Sjiņdzjanā nav bijis neviena vardarbīga teroristu uzbrukuma, un ir maksimāli aizsargātas visu Sjiņdzjanas etnisko grupu pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību un attīstību, tādējādi gūstot visu Sjiņdzjanas iedzīvotāju atbalstu.
Honkonga ir Ķīnas Honkonga, un Honkongas lietas ir vienīgi Ķīnas iekšējās lietas. Ķīnas formulētais un īstenotais Honkongas nacionālās drošības likums ir tiesību izmantošana, ko Nacionālajam tautas kongresam piešķir Ķīnas konstitūcija, un tas pilnībā iemieso tiesiskuma garu. Mērķis ir Honkongas Īpašajā administratīvajā reģionā kompensēt nacionālās drošības likumdošanas trūkumu. Tā mērķis ir sodīt par noziedzīgām darbībām, kas apdraud valsts drošību, un aizsargāt Honkongas iedzīvotāju un Honkongā dzīvojošo ārzemnieku likumīgās tiesības un brīvību. Honkongas nacionālās drošības likumā, pamatojoties uz "vienas valsts" principa ievērošanu, pilnībā tiek cienītas atšķirības starp "divām sistēmām", kā arī ir ieviesta virkne novatorisku pasākumu, lai nodrošinātu augstu Honkongas īpašā administratīvā reģiona autonomijas pakāpi, kas nostiprina un uzlabo arī "Viena valsts, divas sistēmas" principu, un palīdzēs uzturēt Honkongas ilgtermiņa stabilitāti un labklājību.
2) Par dezinformāciju. Ķīna vienmēr ir stingri iebildusi pret jebkuras personas vai organizācijas dezinformācijas radīšanu un izplatīšanu. Ķīna drīzāk ir dezinformācijas upuris, nevis dezinformācijas avots.
Kopš izcēlās pandēmija, Ķīnas valdība savlaicīgi atklāti, pārredzami un atbildīgi ir dalījusies ar pandēmijas apkarošanas informāciju un pieredzi, aktīvi piedalījusies starptautiskajā pretpandēmijas sadarbībā un, cik vien bija mūsu spēkos, sniegusi atbalstu un palīdzību citām valstīm, kas nopelnīja starptautiskās sabiedrības atzinību. Ir godīgi teikt, ka mēs nopelnījām starptautisko atzinību ar saviem smagajiem centieniem, sirsnību un pienākumu izpildi. Tas ir fakts, kuru neviena valsts ar dezinformācijas izplatīšanu nespēj mainīt!
Pašreizējā situācijā dezinformācijas izplatīšana un apsūdzības nav labas starptautiskajai sadarbībai cīņā pret pandēmiju. Starptautiskajai sabiedrībai būtu jāsadarbojas ar labiem nodomiem, lai palīdzētu viens otram, laicīgi uzvarētu šo pandēmiju un kopīgi aizsargātu globālās sabiedrības veselības drošību.
3) Par informācijas tehnoloģiju attīstību. 5G tehnoloģija kā pieredzes apmaiņas un sadarbības produkts starp valstīm globalizācijas laikā ir kopīgs starptautiskās sabiedrības augsto tehnoloģiju inovāciju sasniegums. Valstīm būtu kopā jāizmanto jaunā zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas cikla radītās lielās attīstības iespējas, jāstiprina apmaiņa un sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā, tostarp 5G, un jācenšas panākt kopēju attīstību, savstarpēju labumu un abpusēji izdevīgus rezultātus, lai sniegtu pozitīvus ieguldījumus visas cilvēces labklājības veicināšanā. Arvien ciešākas globālās darba dalīšanas un sadarbības kontekstā informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu piegādes ķēdes drošības nodrošināšana ir izšķiroša, lai palielinātu lietotāju uzticību, aizsargātu datu drošību un veicinātu digitālās ekonomikas attīstību. Ķīna aicina visas valstis likt vienādu uzsvaru uz attīstību un drošību, kā arī līdzsvarot attiecības starp tehnoloģisko progresu, ekonomikas attīstību un valsts drošības un sabiedrības interešu aizsardzību. Valstīm būtu jāveicina atvērta, taisnīga un nediskriminējoša uzņēmējdarbības vide savstarpējam labumam, izdevīgus rezultātus un kopēju attīstību. Tajā pašā laikā valstīm ir pienākums un tiesības nodrošināt svarīgu datu un personiskās informācijas drošību, kas ietekmē to nacionālo drošību, sabiedrības drošību, ekonomisko drošību un sociālo stabilitāti. Visām pusēm būtu jāstiprina saziņa un apmaiņa, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, jāpadziļina dialogs un sadarbība kopīgi jāveido kopiena ar kopīgu nākotni kibertelpā, kuru raksturo miers, drošība, atvērtība, sadarbība un kārtība.
4) Par ieroču kontroli. Ķīna pieturas pie mierīgas attīstības ceļa, kā arī īsteno uz aizsardzību vērstu valsts aizsardzības politiku. Ķīnas nacionālo aizsardzības spēku attīstības vienīgais mērķis ir nacionālās suverenitātes, drošības un attīstības interešu, kā arī starptautiskā un reģionālā miera aizsardzībai. Tam nav nodoma un tas neradīs draudus nevienai valstij. Ķīna vienmēr ir uzskatījusi, ka attiecīgie līgumi un mehānismi ieroču kontroles un to neizplatīšanas jomā ir svarīgi starptautiskā miera, drošības un stabilitātes uzturēšanas pīlāri, kas ir jāievēro un jāīsteno. Ķīna vienmēr ir bijusi ar atbildīgu attieksmi, dedzīgi pildot savus starptautiskos pienākumus un saistības, vienmēr ir stingri apņēmusies ievērot multilaterālismu, aktīvi veikusi starptautisko sadarbību un devusi svarīgus ieguldījumus starptautiskās ieroču kontroles un to neizplatīšanas sistēmas nosargāšanā un starptautiskā miera un drošības nosargāšanā.